Neliela prelūdija - no Latvijas prom neaizbraucu, jo viss bija slikti, mani apmierināja dzīve Latvijā, taču profesionālo ambīciju realitāte manā nozarē ir tāda kāda viņa ir mazā valstī, ja gribas sasniegt augstākus mērķus - tad ir jādodas emigrācijā.

Tā nu bez lielas minstināšanās, 2021. gada ziemā ar ģimeni nonācu Hamburgā, kur veiksmīgi strādāju un dzīvoju divus gadus un pēc tam vēl divus gadus Francijas dienvidos, kur karjeru sanāca turpināt vēl augstākā līmenī. Principā viss izdevās tā, kā pats biju galvā saplānojis.

Neliela atkāpe - interesanti, ka latviešu nav daudz, bet cik ir izdevies saskarties profesionāli, daudzos lielos uzņēmumos ieņem augstus amatus, vienmēr ir strādīgi, pārzin vairākas valodas un bieži vien kolektīvā ir kā "līme" starp veco pasauli un Balkāniem/Eiropas Austrumiem.

Nezinu kā citiem, bet kaut kādā momentā imigrācijā tu uzdod sev jautājumu, vai šī ir tā vieta, kur es gribu, lai uzaug mani bērni, vai viņu izglītība un iespējas būs labāka nekā bija man un mums ģimenē atbilde uz šo jautājumu nāca samērā viegli.

Tad nu gandrīz pirms gada man radās ideja, ka jāmeklē kāds investors, kam ir pietiekoši liela riska apetīte un kas būtu gatavs investēt manās idejās. Paralēli jau tā smagajam darbam nācās brīvdienās lidot uz Šveici, Londonu, Minheni meklēt kādu, kas būtu gatavs mani uzklausīt.

Man paveicās atrast cilvēkus, kurus izdevās pārliecināt, ka ražošana Baltijā ir ne sliktāka kā Polijā un to, ko mēs nepaņemam uz kvantitāti, mēs paņemam uz kvalitāti un cenu. Paspiedām rokas un parakstījām starta investīcijas 20 Miljonu Eiro apjomā uz tuvākajiem diviem gadiem.

Un tagad par politiku un reemigrāciju. Es zinu, ka mani lasa pietiekoši daudz politiķu tāpēc uzrakstīšu īsu rezumējumu par tām muļķībām un fantāzijām, ko es esmu saklausījies pa šiem diviem mēnešiem no jūsu partijas biedru mutēm:

Mūsu valstī visu sola par velti - transportu par velti, mājokļus par velti, pabalstus par velti, aizņemties par velti, bet gandrīz neviens politiķis nemin to, kurš plāno to naudu nopelnīt, mums valsts pārvaldē viss stāv neredzamā "tumbočkā", no kuras var paņemt.

Un lielākā problēma nav tā, ka valsts nemāk pelnīt, bet tā, ka viņa nemāk tērēt un šeit visu AB/RB sakarā jau ir simtiem komentāru izteikts, tāpēc atkārtoties nav nekādas jēgas, kaut kādā veidā 'restarts' un sava veida bankrots nāktu par labu, jo tad neko nedarīt vairs nevar.

Kamēr ir valstis, kas cīnās par augsti pievienotā darba spēka piesaisti ar nodokļu atlaidēm, mēs ar lieliem sarkaniem burtiem rakstam, ka ģimenes pabalstu nedrīkst saņemt tie, kas pēdējo trīs gadu laikā ir strādājuši ārzemēs. Ceru, ka mani 100 Eiro Jums palīdzēs :)

Tāpēc pašvaldības vēlēšanu un reemigrācijas kontekstā - izvēlaties pašvaldību, kur dzīvo un kuru vada cilvēki kam nav vienalga un mums tādu Latvijā ir pietiekoši daudz, kur gan infrastruktūra, gan pamatizglītība bērniem, gan darba iespējas pa šiem gadiem ir krietni augušas.

Sliktākais, ko jūs varat izdarīt ir pārvākties uz kādu Rīgas mikrorajonu un cerēt, ka viss sanāks. Nekas nesanāks, tur viss ir palicis tikpat slikti, vai vēl sliktāk nekā bija pirms 20 gadiem. Ja jums ir iespēja izvēlēties dzīvot veiksmīgā vidē Latvijā - izmantojiet to!

Otrs - nelasiet/neskataties Latvijas ziņas, jo pa tām, diemžēl, ļoti maz rāda labo. Man ir patīkams pārsteigums par to, cik daudz Latvijā attīstās uzņēmējdarbība, izklaide, restorāni, nekustamais īpašums, es pat teiktu par spīti tam, kas notiek esošās valdības līmenī.

Trešais - mazāk skatieties tiktoku, lasiet feisbuku, jo lētais dopamīns nāk ar smagu devu propogandas. Man ir patiess prieks redzēt cik ļoti sabiedrība ir mainījusies, kļuvusi krietni, saliedētāka, ziemeļnieciskāka neskatoties uz to cik ļoti daudzi grib iestāstīt pretējo.

Šīs ir tikai manas pārdomas un tajās ir tikai mana patiesība, bet nu ar darbiem un ne tikai vārdiem esmu uzņēmies lielu risku attiecībā pret savu ģimeni, karjeru, taču pat pēc divu mēnešu "medusmēneša" Latvijā varu teikt, ka esmu trīs reiz priecīgāks, nekā, kad biju emigrācijā.

Latvija ir ļoti tālu no ideālas valsts, taču ja salīdzina ar citām valstīm un it īpaši to, kur bijām, kur esam tad ir paveikts nereāls darbs. Es ticu, ja tiks pārvarēta esošā ģeopolitiskā un iekšpolitiskā krīze, būs gan ekonomika, gan dzimstība, gan izaugsme.

Tā, kā darba šobrīd ir ļoti daudz un tas ir ļoti aizraujošs, es paņemšu pauzi no šī konta, ceru, ka varbūt kādu iedrošinās mana pieredze, un ja šis treds palīdzēs kaut vienam atgriezties Latvijā - uzskatīšu, ka mērķis ir sasniegts!